Biogrāfija

Prof. Nikolajs Breikšs dzimis 1911. gada 10. janvārī Baltkrievijā Mogiļevā. 

Viņa tēvs Antons bija mērnieks, viņa meita Olga (1944-2013) absolvējusi Valsts Mākslas akadēmiju.

Mācījies Rīgas valsts tehnikuma arhitektūras nodaļā. Māksliniecisko izglītību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā, kur 1937. gadā beidzis Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu Vilhelma Purvīša vadībā ar diplomdarbu "Keišu ciems".

Bijis zīmēšanas skolotājs Viļakas pamatskolā (1939-1940), matemātikas un kaligrāfijas skolotājs Rēzeknes ekonomikas tehnikumā (1940-1941), zīmēšanas skolotājs Rēzeknes pirmajā pamatskolā (1941-1942), ilgstošs Valsts Mākslas akadēmijas pasniedzējs - pedagogs (no 1945), docents (no 1952), profesors no 1971. gada.

1944. gadā kļuvis par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Veicis daudzus sabiedriskus pienākumus - bijis gleznotāju sekcijas biroja loceklis (1942-1945) , valdes priekšsēdētāja vietnieks (1960-1967), Mākslas fonda mākslas padomes loceklis un priekšsēdētājs (1959-1963), Kultūras ministrijas ekspertu komisijas un izstāžu komisijas loceklis, kā arī Mākslas dienu komisijas priekšsēdētājs. Bijis viens no Rēzeknes mākslinieku kopas organizētājiem un dalībniekiem (1934-1944), kā arī Tēlotāja mākslas kooperatīva biedrs (1942-1945). 

Mākslinieks apbalvots ar LPSR Augstākās Padomes Prezidija goda rakstu (1944, 1949, 1960); medaļu "Par varonīgu darbu Lielajā Tēvijas karā" (1946); LPSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldes Goda rakstu (1950); medaļu "Par teicamu darbu" (1956); PSRS Kultūras ministrijas Goda rakstu (1959, 1969).

Ticis izvirzīts LPSR Valsts prēmijai (1957) un saņēmis LPSR Nopelniem bagātā mākslinieka goda nosaukumu (1965).

1971. gadā kļuvis par Latvijas PSR Tautas mākslinieku.

Miris 1972. gada 1. augustā Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos.